Uva Segliņa. Citas durvis.

LGTA 17.Foruma diena! Izstāstīju saviem kolēģiem par dzīves plānošanu! Sirsnīgi bija būt kopā.

Darbā ar komandām un organizācijām, kā arī individuālajās sesijās bieži izmantoju Kilmana-Tomasa konfliktu risināšanas modeli https://ej.uz/xwn3.
Tas atbilst mūsu pamatinstinkta izdzīvošanas stratēģijām- bēgt, cīnīties, sastingt un pielāgoties. Tās, noteikti, ir labākās izvēles konkrētās situācijās. Tās ir dziļi iesakņotas mūsos un kāda no tām ir mūsu vadošā stratēģija. Problēma sākas, ja katru reizi izvēlamies savu vadošo ( teiktu- trennētāko) kā primāro konfliktu risināšanas veidu un neesam elastīgi.
Kā piemēru minēšu savu pieredzi, ko es redzēju un jutu savā ģimenē attiecībā uz konfliktu risināšanu.
Vecāki bija mierīgi, strādīgi un godīgi cilvēki. Būdami 17. gadus veci viņi piedzīvoja kara šausmas. Emocijas netika izrādītas, ar visu tika galā. Sajūtas man bija drošas.

Tā veidojās manas vadošās taktikas- izvairīties un pielāgoties. Manās acīs tas bija kaut kas ļoti, labs, pazīstams un cēls.

Vecāki bija nesen iegādājušies pusmāju no kaimiņu radinieka. Tēvs, būdams labs arhitekts, izstrādāja projektu uz abiem un sāka celt māju.

Mulsums parādījās, kad sākās sadzīves domstarpības ar kaimiņiem par kopīpašumu. Konfliktos tiku iesaistīta arī es, kā bērns. Man 9. gadi ( sk. bildi).
Cik, saprotu tagad, vecākiem tas bija milzīgs kultūras šoks un viņi sāka izmantot savas primārās izdzīvošanas un konflikta risināšanas taktikas- izvairīties un pielāgoties. Savukārt, kaimiņi izmantoja savas primārās izdzīvošanas taktikas- uzbrukt, konfliktēt, draudēt utt.
Konflikts eskalējas. Kaimiņi sāk izmantot mani savā stratēģijā. Apvaino lietās, ko neesmu darījusi. Vecāki turpina pielietot savas primārās taktikas- izvairās un pielāgojās. Es (man 9. gadi !) vācu izziņas no sava deju kolektīva, ka tajā laikā biju Maskavā un nekādi nevarēju izsist siltumnīcai stiklus, kaimiņu noteiktajā laikā. Gāju viena uz pārrunām ar kaimiņieni. Tā es iemācos, ka man īsti nav uz ko paļauties un, lai izdzīvotu, man ir jāaizstāvas- jācīnās! Tā laika “lifehucks” - ar visām problēmām man jātiek pašai galā.

Stāsts turpinājās un beidzās ar mana Tēva četriem infarktiem, insultu un nāvi pēc daudzu gadu konfliktiem. Tolaik viņam bija 62. gadi. Man 17 gadi…
Es saņēmu visu savu drosmi un pabeidzu to stāstu, izmantojot kompromisa taktiku, pēc vairākiem gadiem. Sadalījām īpašumu reālajās daļās ar kaimiņienes meitu. To vietu es pārdevu.
Secinājumi:
Bērnības pieredzētajiem konfliktiem bija nozīmīga loma manā personības veidošanā.
Es apguvu arī citas konflikta risināšanas taktikas, atšķirībā no saviem vecākiem.
Tas pievērsa mani psiholoģijai un, visbeidzot , supervīzijai , kurās es sastopos ar konfliktu tēmām ik uz soļa. Tagad par tiem es zinu daudz vairāk. Zinu, ka tos var risināt radoši, elastīgi un arī likties mierā. Konflikti ir neizbēgama dzīves daļa. Konfliktus es redzu kā iespējas!

Konfliktam vienmēr ir arī sekundārs labums/i. Bieži vien slēpti un neapzināti.
Konflikts var atrisināties pats no sevis, ja apzinās šos slēptos konflikta iemeslus un cilvēka patiesās vajadzības.
Daži piemēri:
Neapmierinātība ar savu dzīvi
Darbs, kas nepatīk
Neuzņemas atbildību par savu dzīvi
Vēlme pašapliecināties, bet slinkums sevi pilnveidot
Bailes izrādīties vājam, nezinošam, atklātam
Zems emocionālais intelekts
Nemāk paust savas vajadzības, bailes būt atraidītam
Mūžīgā cīņa ar autoratīvu vecāku, skolas direktoru, kas pārnesta uz priekšnieku tagadnē
Ierobežoti naudas, varas, laika u.c. resursi.
Šo sarakstu var turpināt un turpināt.

Starp citu, 69% no konfliktiem nav atrisināmi ( secina J. Gottman 2000-2016, pētījumos par pāriem), jo tie balstās uz dziļām personības pārliecībām un vērtībām. 31% var risināt ar dažādām tehnikām. Tā ir labā ziņa!

Kādus slēptos konflikta iemeslus esi pamanījis Tu?

, , ,

Uva Segliņa. Citas durvis. Supervizore. Geštaltterapeite. Uzņēmēja.

Mums nav Konfliktu, mums ir tikai Iespējas… Vārdu spēle, ko labprāt lietoju
Vārds “konflikts” iegūst savādāku skatījumu, citu perspektīvu. Vai ne tā?
Tad konfliktam parādās citas nianses, kas jau ir daļa no konflikta risinājuma.
Piemēram: “Mums ir domastarpības, kuras varam atrisināt”, “Mums ir jauns skatījums”,
“Mums ir jaunas iespējas”,
“Beidzot saprotam, kas mums nestrādā”,
“Mums ir iespēja sākt, risināt, škirties …”,
“Man ir labākas iespējas Tevi izprast” utt.

Kāpēc uzsveru “mums”? Jo konflikts var pastāvēt tikai tad, ja ir iesaistītas vismaz divas puses.

Un konflikts mēdz būt izdevīgs... par to nākamreiz

, , ,

Uva Segliņa. Citas durvis. Supervizore. Geštaltterapeite. Uzņēmēja.